Stories

Jaunie profesionāļi no 60 valstīm spriež par korupcijas tēmu

by Anna Zemblicka - 3 years, 7 months ago

No 7. līdz 15.jūlijam Lietuvas galvaspilsēta Viļņa kļuva par atvērtības un korupcijas apkarošanas centru. Starptautiskas antikorupcijas organizācijas „Transparency International” Lietuvas nodaļa (Lietuvos skyrius) organizēja jau ceturto konferenci „On Integrity”. Šeit sapulcējās 120 jaunie profesionāļi – žurnālisti, tieslietu speciālisti, cilvēktiesību aizstāvji, vietēja un starptautiska mēroga organizāciju pārstāvji – no 60 pasaules valstīm, lai diskutētu par korupcijas problēmu mūsdienu sabiedrībās, apmainītos pieredzē un dalītos ar labajām praksēm, kā arī izstrādātu priekšlikumus konkrētu korupcijas veidu apkarošanai. 7.jūlijs. Pagājusi tikai diena, kopš ierados no lietainās Briseles. Bet šodien jau izbaudu Lietuvas galvaspilsētas sauli. No vienas stacijas uz otru. Pa vidu viena stacija pārlidošanai un spārnu atpūtināšanai – „Mājas”. Aizvakar ar beļģu vafelēm somā līdzņemšanai, šodien ar mūsu pašu desmaizēm un musli batoniņiem ceļā uz Viļņu. Mani, kā arī vēl vienu latviešu un baltkrievu dalībnieci sagaida pasākuma kuratori un aizvizina uz apmēram astoņus kilometrus attālu nomali, kur atrodas Mykolas Romeris universitāte (nākamās nedēļas laikā šeit notiks lekcijas), netālu ir arī mājvieta. Saprotu, ka mājvietā tiks pavadītas tikai vēlas vakara stundas un naktis, līdz ar to par kvalitāti īpaši nesūdzos, taču istabas biedrenes no Gruzijas un Azerbaidžānas par sadzīves apstākļiem viesu namā domā citādi: „Mēs eiropiešus uzņemam kā ķēniņus – cienājam ar vīnu, pasniedzam garšīgus ēdienus, izguldām labākajos apartamentos, bet, kad mēs atbraucam uz Eiropu, par mūsu nesen izrādīto viesmīlību jau ir aizmirsts, un mūs uzņem pavisam citādi”. Daļa taisnības viņām ir. Taču, kad vakarā sabrauc lielākā daļa dalībnieku un visi savstarpēji iepazīstas neformāla pasākuma laikā, arī manām istabas biedrenēm vairs tik ļoti nekremt par mājvietas apstākļiem. Kā nekā šeit ir garšīgi cepelīni, aukstās biešu zupas un biezpiena pankūkas. Un rīt sāksies pirmās lekcijas, kur uzstāsies atzīts profesors un pētnieks no Peru. 8.jūlijs No rīta, kad sapulcējamies augstskolas ēdnīcā, lai ieturētu brokastis, saprotu, kādā skudru pūznī esmu nokļuvusi. Šeit no malu malām atceļojušas 120 dažādu krāsu, lielumu, pakāpju, valodu un kontinentu „skudras”. Sarunas pie mūsu galda uz brīdi apklust, un acis raugās uz visām pusēm. Indija, Gvatemala, Peru, Vjetnama, Indonēzija, Tunisija, Ēģipte, Afganistāna, Gruzija un Lībija – ar šo valstu „skudrām” iepazīstos dienas pirmajā pusē, kad lektori stāsta par politisko partiju finansēšanas mehānismiem un ar to saistīto korupciju, kā arī sniedz vispārīgu ieskatu korupcijas jēdzienos: korupcija horizontālā un vertikālā līmenī, „sīkā” jeb izdzīvošanas korupcija, kuru praktizē ierēdņi, kas ir nepietiekami atalgoti, kā arī liela mēroga korupcija, kad augstu stāvošas amatpersonas pieņem lēmumus, kas ir saistīti ar milzīgiem finanšu līdzekļiem. Vakarā tiekam uzņemti Britu vēstniecībā Viļņā, kur mūs uzrunā arī Polijas, Somijas un ASV vēstnieki un kur notiek starptautiskais vakars: dalībnieki ieradušies nacionālajos tērpos, atveduši līdzi tradicionālos saldumus, kā arī sniedz ieskatu par vietu, no kuras viņi nāk. Pasākuma laikā netrūkst asprātību, neformālu sarunu un jā… arī našķu. Nogaršot sešdesmit valstu pārstāvju atvestos kārumus ir gana nopietns izaicinājums pat lielākajam saldummīlim pasaulē. 9.jūlijs Turpinām mācīties – gan no lektoriem, gan cits no cita. Beidzot izdodas pārmīt vārdu ar pasākuma galveno organizatoru – „Transparency International” Lietuvas nodaļas vadītāju Karolis, kurš sākotnēji netic, ka nāku no kaimiņzemes. Viņš bija domājis, ka esmu kādas eksotiskas Latīņamerikas valsts pārstāve. Šodien sākas Ramadāns. Laila no Jemenas, ar kuru nodibinās ciešs kontakts jau starptautiskā vakara laikā atzīstas, ka šī musulmaniskajai kopienai tik svarīgā notikuma laikā vēl nekad nav bijusi prom no mājām. Viņai pietrūkst ģimenisko tradīciju, savas valsts un tautiešu. Tajā pašā laikā viņa ir patīkami pārsteigta par eiropiešu atvērtību, izpratni. Šī ir viņas pirmā reize Eiropā. Kā pēcāk pilsētas apskates laikā uzzinu, vairums dalībnieku nekad nav bijuši Eiropā. Turciete Pelin, Yasmina no Marokas ar sajūsmu klausās gides stāstītajā un piebilst, ka jau sen vēlējušās apskatīt tā saucamo „labklājības kontinentu”, lai arī Lietuva varbūt nav gluži īstā vieta, kur gūt pirmo priekšstatu par Rietumu sabiedrību. 10.jūlijs Jeļena Panfilova, pētniece no Maskavas un „Transparency International” Krievijas nodaļas vadītāja pārsteidz ar izsmelošo lekciju par Krievijas valsts „nozagšanu”. Lai arī lielākā daļa faktu, kā piemēram, Padomju Savienības sabrukšana un tai sekojošā privatizācija, oligarhu slāņa izveidošanās un korupcijas iezīmju parādīšanās, ir dzirdēti, tomēr pētniecei jau labi zināmo izdodas pasniegt tādā formā, kas raisa uz pārdomām un veicina arvien jaunas diskusijas. Lekcija atstāj dziļu iespaidu jo īpaši uz tiem, kas nāk no tālām valstīm. „Krievija ir nopietns spēlētājs pasaules politikā un ekonomikā. Ir vienkāršāk, ja šo spēlētāju pazīst, nevis vadās savos spriedumos pēc maldīgiem faktiem”, pēc lekcijas atzīst mans blakussēdētājs Nuka no Grenlandes. Tāpat būtiska ir paneļdiskusija par jaunāko tehnoloģiju izmantošanu korupcijas apkarošanā. Tās laikā iepazīstos ar gruzīņu dalībnieci, kas uz konferenci atceļojusi no Rīgas – nupat pabeigusi starptautisku programmu Rīgas Stradiņa universitātē. Mana jaunā draudzene atzīst, ka Latvija kļuvusi viņas sirdij ārkārtīgi tuva, taču visciešākais kontakts izveidojies ar latgaliešiem – tie salīdzinājumā ar galvaspilsētas iedzīvotājiem esot atvērtāki, viesmīlīgāki un izpalīdzīgāki. Gluži kā gruzīņi. Latviju viņa tagad sauc par savām otrajām mājām. Uz mums abām dziļu iespaidu atstāj organizatoru piedāvātā filma par krievu juristu Sergeju Magņitski, kurš atklāja, ka no Krievijas valsts kases ar ierēdņu palīdzību nozagti miljoni nodokļu maksātāju naudas. Taču tā vietā, lai ierosināto lietu izmeklētu, atbildīgās personas apsūdzēja pašu Magņitski. Viņš nonāca cietumā, kur necilvēciskos apstākļos (viņam tika atteikta pat ārsta palīdzība) 2008.gadā mira. Drausmīgi apzināties, ka mums kaimiņos nauda tiek vērtēta augstāk par cilvēka dzīvību. Pēc dokumentālās filmas, runājot ar dalībniekiem par cilvēktiesību jautājumiem, uzzinu, arī citās valstīs, kā Jemenā, Marokā, pat Azerbaidžānā, cilvēktiesības tiek piekoptas ļoti mazā mērā, īpaši jau sieviešu tiesības. 11.jūlijs Pēc lekcijām dodamies uz pieņemšanu Lietuvas parlamentā, kur mūs gaida Antikorupcijas komisija. Jautājumu dalībniekiem ir daudz, taču atbildes lielākoties izskan diezgan strupā, nekonkrētā veidā. Pēc Seima apmeklējuma kāds no jaunajiem profesionāļiem nosaka: „Tipiski politiķi – izsakās plaši, taču par izteiktajiem vārdiem nedomā”. Visas nedēļas laikā paralēli tiešajām lekcijām notiek arī rīta sesijas, kas sākas pusastoņos un kuru apmeklējums ir brīvprātīgs. Pārsteidz, ka, apmeklētības līmenis izrādās augstāks sākotnēji nekā plānots, tāpēc sesijas tiek pārceltas uz universitātes dārzu. Tur neformālā gaisotnē uz dalībnieku jautājumiem atbild iepriekšējo dienu lektori. 12.jūlijs Brokastis tiek ieturētas kopā ar dalībnieci no Indonēzijas. Tiesājot biezpiena plācenīšus un salātus, salīdzinām Eiropu un pasaules daļu, no kuras viņa nāk. Meitene uzskata, ka Eiropā dominē individuālisms, viņai šķiet, ka cilvēki šeit ir noslēgtāki, bieži jūtas vientuļi un viņiem nav uz ko paļauties. Pietrūkst arī krāsu – apģērbā, arhitektūrā, pat ļaužu domāšanas veidā. Indonēzijā savukārt izplatīts kopienas modelis, kur būtiska nozīme ir ģimenei un draugiem. Atšķirībā no citām dienām, šodien lielākoties darbojamies grupās. Strādājām pie gadījumu analīzes, kur iejūtamies politikas plānošanas ekspertu lomās un mēģinām identificēt īstermiņa, kā arī ilgtermiņa risinājumus dažādām problemātiskām situācijām. Kafijas pauzes laikā diskutēju ar Nuku no Grenlandes un Tatjanu no Ukrainas. Meitene strādā Kijevas birojā, kas nodarbojas ar parlamenta deputātu monitoringu, līdz ar to viņa bija cerējusi, ka konferencē vairāk uzzinās no metodoloģiskā viedokļa. Savukārt Nukam viss šķiet jauns interesants. Viņš netic Tatjanas stāstītajam, ka Ukrainas parlamentā politiķi mēdz iemalkot pa viskija glāzei. Vakarā tiek demonstrēta dokumentāla filma par Afganistānu. Uzzinu, ka 80% no valstī ienākošās starptautisko aizdevēju naudas nonāk tā saucamajā „melnajā caurumā” – valsts augstāko, korumpēto amatpersonu kabatās, kuri būvē greznas pilis un brauc jaunāko izlaiduma modeļu automašīnās. Tajā pašā laikā filmā intervēts kāds 13 gadus vecs zēns, kurš pirmo reizi dzīvē sācis apmeklēt skolu. Tas nekas, ka dienā viņš tiek tikai pie vienas maltītes un mācās aukstumā, jo pa visām spraugām pūš vējš. Viņš ir entuziasma pilns nākotnē iegūt augstāko izglītību, lai kļūtu vai nu par ārstu, vai inženieri. Īsi pirms pusnakts pārrodas manas istabas biedrenes no Azerbaidžānas, kuras pēc lekcijām bija devušās „ķemmēt” Viļņas veikalus. Lielākajai daļai dalībnieku šeit viss šķiet ļoti lēts. Jāatzīst, ka arī man cenas liekas pieņemamas, neskatoties uz to, ka līdzpaņemtie četrdesmit liti (apmēram desmit lati) iztērēti jau pirmajā vakarā. Maciņā palikuši vien eiro. 13.jūlijs Arī sestdiena izrādās praktisku nodarbību diena. Darbojamies grupās, kur spriežam par projektu izstrādāšanu, lai apkarotu korupciju valstīs, no kurām nākam. Kā viens no priekšlikumiem izskan: daudzviet, lai iegūtu vietu bērnudārzā un negaidītu rindā gadiem, vecāki spiesti iemaksāt noteiktu summu. Lai to izskaustu, varētu izveidot tiešsaistes sistēmu, kur informācija būtu pasniegta „atvērtā”, „caurspīdīgā” veidā, vecāki zinātu, kad viņu atvase var cerēt uz vietu bērnudārzā, kā arī vajadzības gadījumā varētu bērnu jebkurā brīdī „ierakstīt” rindā uz cita reģiona vai pilsētas pirmsskolas izglītības iestādi. Tiek paziņots, ka „Transparency International” atbalstīs labākās projektu idejas. Pēc lekcijām dodamies uz Traķiem, kam gruzīņu mēlē ir diezgan necenzēta pieskaņa, taču Lietuvas vēsturē pilsēta ir nozīmīga ar to, ka 14.-15.gadsimtā tā bija Lietuvas dižkunigaitijas faktiskā galvaspilsēta dižkunigaiša Vītauta valdīšanas laikā. No pilsētas diemžēl neko neapskatām, jo laukā gāž kā no spaiņa, taču vakariņu laikā kādā no pilsētas mājīgajiem restorāniem noklausāmies dažādu valstu pārstāvju uzstāšanos – skan nacionālās dziesmas. 14.jūlijs No rīta tiek organizēts pēdējais oficiālais mācību pasākums – notiek simulācijas spēle par korupciju priekšvēlēšanu laikā. Tiek simulētas mazas pilsētiņas X pašvaldību vēlēšanas, kur skolas direktors, būdams deputāta amata kandidāts, mēģina „piekukuļot” skolotājus, lai tie vilto vēlēšanu biļetenus, tādējādi viņam, neskatoties uz nepietiekamo balsu skaitu, nodrošinot vietu domē. Risinām situāciju no vairākiem skatupunktiem, izmantojot dažādas teorijas un modeļus. Pa to laiku piemirstas, ka šī ir konferences pēdējā diena, un drīz sekos noslēguma ceremonija un prombraukšana. „Korupcija ir lielākais drauds sabiedrībai. Piemēram, Bangladešā pirms diviem mēnešiem kāda oligarha negodīgās darbības ietvaros tika nojaukta dzīvojamā māja, un 2000 iedzīvotāju palika bez pajumtes. Līdzīgi gadījumi notiek arī citur pasaulē. Tāpēc pret korupciju ir jācīnās. Ir jāsāk no sevis, saprotot, ka dzīvošana brīvā, atvērtā un caurredzamā sabiedrībā ir cilvēka tiesības”, noslēguma ceremonijā skan Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites vārdi. Diplomi, aplausi, nominācijas, simtiem buču un apskāvienu, pateicības vārdi un solījumi drīzumā tikties kādā citā pasaules daļā: Gvatemalā, Azerbaidžānā, Ukrainā, Baltkrievijā, Portugālē, Spānijā… Ir nodibināti neformāli komunikācijas tīkli, iegūtas jaunas zināšanas, prasmes, pieredze, krietna iedvesmas un enerģijas deva. Šķiet neticami, ka no sabraukušā skudru pūžņa nedēļas beigās izveidojās tik draudzīga skudru „ģimene”.

Story originally published here: http://annazis.wordpress.com/prakse-brisele/



© 2011 - 2017 TheBestTravelled.com.
All rights reserved.

The Best Travelled | Best Travel Forum | Best Travelled People